Vai Ukrainas karam ir arī pozitīvie aspekti?

Daudzas latviešu mātes un vienkārši sievietes šobrīd jūtas pārbijušās, bezspēcīgas un emocionāli šokētas. Notiekošā kara, realitātes skarbums un nežēlība ir cilvēka prātam neaptverami un ļoti sāpīgi. Kā saglabāt psihisko veselību? Viena no lietām, kas palīdz šādā brīdī, ir sākt pārdomāt notiekošo no dažādiem aspektiem. Ar plašāku skatījumu mēģinot aptvert notiekošo plašākā kontekstā.

Skaidro: Dr.med. GUNTA ANCĀNE
– Ārste psihoterapeite, Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Psihosomatikas un psihoterapijas katedras vadītāja.
– Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas un psihoterapijas klīnikas dibinātāja.
– Pacientus pieņem jaunajā Ziemeļeiropas Mentālās veselības centrā.

Dalīšos ar tevi savās pārdomās. Tagad kara kontekstā ir pieņemts stenēt, vaidēt, vaimanāt: „Vai tu arī uztraucies par karu?” vai – „Kā tu jūties par karu?”, un tad es parasti atbildu: „Es priecājos.” Protams, iestājas klusums, ir milzīgs šoks, un es turpinu: „Man ir argumenti.”

Karš Ukrainā ir milzīgs posts un nelaime miljoniem cilvēku. Un tomēr – virsrakstā minētais jautājums nav gluži bezjēdzīgs. Jo ne tikai tautas gudrība, bet arī filozofi un fiziķi ir formulējuši, ka pozitīvie un negatīvie aspekti vienmēr ir līdzsvarā. Tāpat kā pozitīvi lādēto protonu un negatīvi lādēto elektronu skaits atomā vienmēr ir vienāds. Mēs tagad ļoti novērtējam, ka Latvija ir iestājusies Eiropas savienībā un NATO. Mēs savā vēlmē to izdarīt bijām mērķtiecīgāki. Tādēļ šobrīd esam drošībā. Ukraiņi iet citu ceļu uz brīvību, bet – iet. Iet drosmīgi, pārliecinoši un stipri. Un blakus kara šausmām un radītajām ciešanām, ir arī šie plusi, kuriem es vēlētos pievērst tavu uzmanību.

PIRMAIS plus

Tieši ukraiņu tautas varoņgars, spēks un drosme ir izgaismojuši un parādījuši pasaulei Krievijas cilvēku patieso seju – agresīvi, melīgi, nomadu tipa domāšanas veidā ieslīguši. Tādi, kuri melo, uz kuriem nevar paļauties un slēgt džentlmeniskas vienošanās. Atgādinu – nomadu ciltis kā iekarotāji devās iekarot arvien jaunas teritorijas, kaut vai, piemēram, ganību vajadzībām, un viņu izdzīvošanas nepieciešamības padarīja tos brutālus, cietsirdīgus un nežēlīgus. Viņiem arī neveidojās iekšēja nepieciešamība padarīt savu dzīves vietu skaistu, jo priekšā vienmēr bija pārcelšanās uz jaunām iekarotām ganībām, un tāpēc iepriekšējās var atstāt piegānītas un izlaupītas.

Baltiešu centieni brīdināt Rietumus par krievu patieso „dvēseli” visus neatkarības gadus tika uztverti ar skepsi un nosaukti par “rusofobiskiem”. Plānā krievu kultūras ļaužu kārtiņa tika identificēta ar visu tautu. Tagad, pateicoties ukraiņu tautas spēkam, Krievijas cilvēku patiesā seja ir izgaismota. Un tiešām daudzu cilvēku, nevis tikai viena Putina, jo eksperti saka – Putins nav viens, putini ir daudzi, pēc dažādu aptauju datiem 60-75 procenti iedzīvotāju.

OTRAIS pluss

Šis karš ir skaidri parādījis – Krievija nepieder Rietumu civilizācijai (kā jau to Semjuels Hantingtons savā grāmatā Civilizāciju sadursme ir lieliski parādījis). Šis karš, savukārt, ir saliedējis Rietumu vērtībās balstītos cilvēkus un valstis. Mēs piedzīvojam, ka Krievija, kuras rīcība nav savienojama ar Rietumu civilizācijas pamatvērtībām, no Rietumu civilizētās pasaules tiek izslēgta un būs izslēgta uz ilgu laiku. Visa Rietumu pasaule demonstrē sevi kā drosmīgu un gudru cilvēku kopumu, kāda tā vienmēr ir bijusi un arī būs.

TREŠAIS pluss

Mēs esam ieguvuši lielāku spēku runāt patiesību un būt kontaktā ar realitāti. Piemēram, mitējušies gļēvi melīgie saukļi nejaukt sportu un mākslu ar politiku. Pēdējās desmitgadēs sports un māksla ir bijuši tik tiešā sasaistē ar politiku, ka to noliegt var tikai cilvēki ar diagnozi vai ļaunuma vai muļķības pēc. Sports un māksla jau sen ir kļuvuši par politiku.

CETURTAIS pluss

Esam ieraudzījuši, cik vārgi kļuvuši cilvēki Krievijā. Argumenti?

Pirmkārt, krievi ir parādījuši un pierādījuši, ka ir nespējīgi būt kontaktā ar realitāti. Ļāvuši, ka viņiem melo un izlikušies, ka šiem meliem tic. Ka 2×2 = 3. Nē, kungi un dāmas, 2×2= 4. Jums patika ticēt, ka esat īpaši, tādi “pārcilvēki”, patika lepoties, ka Krieviju “neizprast”, ka citu tautu valodas, ar kurām atrodaties ciešā saskarsmē, ir zem jūsu goda mācīties, ka krieviem ir kāda īpaša „misija” pasaulē, ka viņi ir īpašāki par citām tautām u.tml. Tā vietā, lai apjēgtu, ka viņi vienkārši ir impēriskas valsts pilsoņi, okupanti un gadsimtiem centušies paverdzināt kaimiņus, arī šobrīd viņi “nezina”, ka viņi karo un cenšas okupēt brīvu valsti.

Otrkārt, Krievijā ir daudz cilvēku ar vāju izglītības līmeni. Ja viņu prezidents var stāstīt, ka Ukrainu izveidoja Padomju Savienība, tas nozīmē, viņš ir pārliecināts par savu pilsoņu izglītības trūkumu. Patiesībā Ukrainas vēsture sākas ar vismaz 9. gadsimtu. Tāpat par vāju izglītību liecina sagūstīto krievu okupantu teiktais, ka viņi nav zinājuši, ka dodas karā. Nu vismaz, pārbraucot robežu, varētu tak izlasīt valsts nosaukumu, kurā iebrauc, saprast, ka šīs laikam nav vis “mācības”. Bet šis ir jau nākamais arguments…

Tātad, treškārt, krievu cilvēkiem nav raksturīga cieņa pret citu cilvēku un valstu robežām.

PIEKTAIS pluss

Ukraiņu cilvēku varoņgars ir iedvesmojošs un varbūt mazliet vairāk drosmes iegūs un par to aizdomāsies tie kungi un dāmas Latvijā, kas no kara Ukrainā pirmās dienas, pārcilā varbūtības “bēgt un slēpties,” dzīvojot NATO valstī, Latvijā.

Garākā rakstā būtu minami vēl virkne argumentu, bet ieskatam pieminēti, manuprāt, būtiskākie.

Kā krieviem palīdzēt?

Krievijas uzbrukuma dēļ Ukrainai daudzās ģimenēs ir sācies “brāļu un māsu karš”. Izrādās, ka ir cilvēki, kuriem 2×2=4 ir pārāk skaudra un skarba realitāte.

Kā varētu šiem cilvēkiem palīdzēt? Manuprāt, svarīgi ir divi momenti. Pirmais – saprast, ka daļa cilvēku, kuri apzināti bija izvēlējušies dzīvot tajā patiesības pasaulē, kur 2×2=3, to ir darījuši personības vājuma un/vai brieduma trūkuma dēļ. Sevi nepiepūlēt ar domāšanu ir bijis ērtāk. Viņi tagad tiek smagi konfrontēti ar realitāti, kas nav apstrīdama un diskutējama – Putins un vēl 60-75 procenti Krievijas iedzīvotāju, kuri viņu atbalsta, slepkavo cilvēkus Ukrainā brutāli un nežēlīgi. Tā nu šie cilvēki, kuri nav paraduši domāt ar paša galvu, patlaban atrodas emocionāla šoka stāvoklī – līdzīgi kā tie, kas no tumsas ienāk žilbinošā saules gaismā, uz brīdi nespēj saprast un orientēties notiekošajā. Te nepieciešams mazliet laika un citu empātiska palīdzība ieraudzīt patiesību. Tai skaitā ieraudzīt Putina un Krievijas pastāvīgās projekcijas – savu nepatīkamo īpašību piedēvēšana citiem. Kad Putins runā “par melu impēriju”, “par nepamatotām sankcijām”, “par savas valsts apdraudējumu” u.tml. no Rietumiem, viņš patiesībā runā par to, ko domā un dara viņš pats un viņa valsts. Mēs par projekcijām daudz ko zinām sadzīves līmeni, piemēram, tautas gudrība saka: ja kāds kliedz “ķeriet zagli”, tad visticamāk, zaglis ir viņš pats.

Un otrais moments. Emocionāla šoka stāvoklī pirmā fāze ir noliegums. Tā gan ātri pāriet. Īpaši, ja apkārt ir cilvēki, kas palīdz kontaktā ar realitāti nonākt.