Mentālā veselība

Jautājums par mentālo veselību ir ļoti sensitīvs – cilvēki labprāt atzīst, ka viņiem sāp locītavas, sirds vai vēders, bet nelabprāt runā par psihiskām, emocionālām vai kognitīvām problēmām. Gadsimtiem ilgi ārsti tās neizprata, un pastāvēja tendence izstumt šos jautājumus ārpus medicīnas robežām.

Pēdējos gadu desmitos medicīnas nozarē ir radusies plašāka interese par psihiskiem traucējumiem, bet joprojām ārsti izvairās runāt par psihisko veselību. Iespējams, tas saistīts ar to, ka gadsimtiem ilgi oficiālās medicīnas pārstāvji zemo zināšanu līmeņ dēļ attīstīja nelietderīgas, pat cietsirdīgas psihisko traucējumu ārstēšanas metodes, kas pacientu biedēja, jo nepalīdzēja, bet radīja jaunas ciešanas.

Ārsta un pacienta attiecības ir medicīnas prakses un arī medicīnas ētika stūrakmens. Ārsta un pacienta terapeitiskās attiecības ir plašāks jēdziens. Tas iekļauj traucējumu un slimību ārstēšanu etiopatoloģiskā līmenī, savukārt emocionāli atbalstošas attiecības palīdz pacientam saglabāt emocionālo līdzsvaru un palikt tai stāvoklī, kurā viņš ir, tam nepasliktinoties.

Centra ārsti savā praksē īsteno vienu no svarīgākajiem principiem medicīnā – ārstēt pacientu, nevis slimību.

“Mēs uzskatām, ka veselība ir abējāda labsajūta – fiziska un mentāla, pie kam mentālā labsajūta lielā mērā nosaka fizisko labsajūtu.”

Cilvēki ar labu mentālo veselību ir:

fiziski veselāki
ar augstāku izglītības līmeni, labāku darbu
ar augstākiem ienākumiem
ar veiksmīgu karjeru
veiksmīgi īstermiņa un ilgtermiņa attiecībās
apmierinātāki ar savu dzīvi un “likteni”, ko paši veido

Tie ir cilvēki, kuri labi tiek galā emocionāla disstresa situācijās, ir labā kontaktā ar realitāti, t.sk. ar savām vēlmēm un nepieciešamībām. Tādejādi tie kļūst par vērtīgiem sabiedrības locekļiem, kas ne tikai priecājas paši par savu dzīvi, bet dod labumu arī citiem.

Centra ārste prof. Gunta Ancāne uzsver, ka attiecībā uz kalendāro laiku smadzenēm ir līdzīgs darbības princips kā datoriem. Smadzeņu darbībā nav kalendārā laika – viss, kas ir noticis pagātnē, kas notiek šobrīd un ko cilvēks šobrīd izjūt, domājot par nākotni, notiek smadzenēs vienlaicīgi – šeit un tagad. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ Centra ārsti spēj labi palīdzēt – lai cik sens ir traumatiskais pārdzīvojums, ārstam tas ir pieejams un izārstējams ar psihoterapeitisku ārstēšanas metodi.

Centra ārsts dr. Artūrs Ancāns atzīmē, ka pastāv dažādas mentālās veselības definīcijas, taču definīciju mērķis ir pārvarēt perspektīvas, kas balstītas uz ideālām normām, atbalstīt iekļaujošu pieeju, pēc iespējas brīvāku no ierobežojošiem un ar kultūru saistītiem apgalvojumiem, kā arī pēc iespējas tuvāku cilvēka dzīves emocionālai pieredzei, kas reizēm ir priecīga, bet citreiz skumja, pat pretīga, vai biedējoša, dažreiz apmierinoša un komfortabla, bet citreiz izaicinoša un nekomfortabla.

Centra ārste Sandra Vinniņa uzsver bērnības emocionālo pārdzīvojumu būtisko nozīmi visas dzīves garumā. Emocijas ir bioķīmisks process. Emocionālu pārdzīvojumu brīdī mūsu ķermenī izdalās bioloģiskie substrāti, kas rada ietekmi kopumā uz visu ķermeni, bet tālāk uz emocionālo labsajūtu.

Cilvēki ar labu mentālo veselību ir:

Fiziski veselāki
Ar augstāku izglītības līmeni
Ar augstākiem ienākumiem
Ar veiksmīgu karjeru
Veiksmīgi īstermiņa un ilgtermiņa attiecībās
Apmierinātāki ar savu dzīvi un “likteni”, ko paši veido

Tie ir cilvēki, kuri labi tiek galā emocionāla disstresa situācijās, ir labā kontaktā ar realitāti, t.sk. ar savām vēlmēm un nepieciešamībām. Tādejādi tie kļūst par vērtīgiem sabiedrības locekļiem, kas ne tikai priecājas paši par savu dzīvi, bet dod labumu arī citiem.

Mentālā veselība

Cilvēki ar labu mentālo veselību ir:

Fiziski veselāki

Ar augstāku izglītības līmeni

Ar augstākiem ienākumiem

Ar veiksmīgu karjeru

Veiksmīgi īstermiņa un ilgtermiņa attiecībās

Apmierinātāki ar savu dzīvi un “likteni”, ko paši veido

Profesore Gunta Ancāne

Dr. Artūrs Ancāns

Dr. Sandra Vinniņa