Mentālā veselība
Jautājums par mentālo veselību ir ļoti sensitīvs – cilvēki labprāt atzīst, ka viņiem sāp locītavas, sirds vai vēders, bet nelabprāt runā par psihiskām, emocionālām vai kognitīvām problēmām. Gadsimtiem ilgi ārsti tās neizprata, un pastāvēja tendence izstumt šos jautājumus ārpus medicīnas robežām.
Pēdējos gadu desmitos medicīnas nozarē ir radusies plašāka interese par psihiskiem traucējumiem, bet joprojām ārsti izvairās runāt par psihisko veselību. Iespējams, tas saistīts ar to, ka gadsimtiem ilgi oficiālās medicīnas pārstāvji zemo zināšanu līmeņ dēļ attīstīja nelietderīgas, pat cietsirdīgas psihisko traucējumu ārstēšanas metodes, kas pacientu biedēja, jo nepalīdzēja, bet radīja jaunas ciešanas.
Ārsta un pacienta attiecības ir medicīnas prakses un arī medicīnas ētika stūrakmens. Ārsta un pacienta terapeitiskās attiecības ir plašāks jēdziens. Tas iekļauj traucējumu un slimību ārstēšanu etiopatoloģiskā līmenī, savukārt emocionāli atbalstošas attiecības palīdz pacientam saglabāt emocionālo līdzsvaru un palikt tai stāvoklī, kurā viņš ir, tam nepasliktinoties.